Latvijoje pensijų sistema yra mišri, apimanti valstybinę (pirmąjį ir antrąjį lygį) bei privačią (trečiąjį lygį) grandis, o pareigūnams ir kariams taikomos specialios išmokų kategorijos egzistuoja greta bendrų taisyklių. Kiekvienos Europos Sąjungos dalyvės teisė - savarankiškai nustatyti pensinio amžiaus ribas, apskaičiavimo sąlygas ir metodus, todėl Latvijos modelis turi savitas nuostatas dėl amžiaus, stažo, minimalių pensijų bazių ir mokesčių.
Latvijoje pensijos amžius kasmet didinamas po 3 mėnesius, kol 2025 m. bus pasiektas įstatyme „Par valsts pensijām“ nustatytas 65 metų slenkstis. Kiekvienos valstybės pasirinkimas - nustatyti nacionalines sistemas be ES privalomų standartų dėl stažo ar pensinio amžiaus, tačiau ES Regula Nr. 883/2004 ir Regula Nr. 987/2009 užtikrina teisių koordinavimą, ne harmonizavimą.
Pareigūnų pensijų vieta Latvijos pensijų sistemoje
Latvijoje yra mišri pensijų sistema, kur obligata yra valsts (jeb tā dēvētā) pirmā līmeņa pensija (maksā kā daļu no cilvēka valsts sociālas obligātās apdrošināšanas iemaksām), otrā līmeņa pensija, kas tiek ģenerēta 6% apmērā no VSAOI iemaksām, trešā līmeņa ‒ paša cilvēka maksājumi (var atgūt samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēru) privāto pensiju pārvaldītājiem. „Ir arī vēl divi citi pensiju uzkrājumu veidošanas mehānismi ‒ cilvēka investīcijas zemē (mežā), ēkās, dārgmetālos, mākslas darbos, kurus var konvertēt naudā ‒ iztikas līdzekļos ‒, kā arī bērni ‒ jo vairāk bērnu, jo lielāka iespēja no viņiem saņemt atbalstu vecumdienās,” norāda E.
„Ir valstis, kurās šodien nav valsts pensiju apdrošināšanas sistēmas (Ķīna, Indija, arī ASV), bet ir privātā, Latvijā pašlaik ir jauktā ‒ valsts un privātā,” skaidro E. Voļskis. „Pensiju fondi, kuri 80% iegulda obligācijās, kurām ir fiksēts ienākuma līmenis,” uz jautājumu, kāds ir visizdevīgākais risinājums, atbild E. Voļskis.
Teisinė bazė ir teisės į pensiją
Katrai Eiropas Savienības dalībvalstijai ir tiesības pašai noteikt pensionēšanās vecumu, pensijas lielumu, kā arī tās aprēķināšanas nosacījumus un metodes atbilstoši nacionālajai pensiju sistēmai. Eiropas Savienībā ir kopējs regulējums sociālajai drošībai, taču katrā valstī pensija ir jānopelna pēc tās likumiem. Piešķirot nacionālo pensiju, ja nepieciešams, ņem vērā citas valsts apdrošināšanas stāžu, taču ne citā valstī veiktās iemaksas.
Taip pat skaitykite: Kompensacijos už nusavintas pensijas
3.pants. Tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju(1) Tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju (turpmāk - valsts pensija) saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir Latvijas teritorijā dzīvojošām personām, kas bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai. Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un valstīs, ar kurām ir spēkā līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, dzīvojošām personām tiesības uz pensiju nosaka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (turpmāk - regula Nr. 883/2004) vai Saeimas apstiprinātos starptautiskos līgumus.
Latvijos Socialinio draudimo agentūros Pensijų skyriaus vadovė Baiba Felsberga paaiškino, kad šioje šalyje pensijos apmokestinamos 23 proc. gyventojų pajamų mokesčiu (GPM). Latvijoje GPM nuo gaunamos pensijos moka beveik 208 tūkst. asmenų, o Estijoje - 152 tūkst. Lietuvoje senatvės pensijos neapmokestinamos.
Kaip veikia ES (ir kodėl ji tokia sudėtinga)? | DW News
Pensinis amžius ir stažas pareigūnams bei bendrosios nuostatos
11.pants. Tiesības uz vecuma pensiju(1) Tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem. Latvijoje pensijos amžius kasmet didinamas po 3 mėnesius, kol 2025 m. tiks sasniegtas 65 metų.
Latvijoje pensijas vecums katru gadu tiek paaugstināts par 3 mēnešiem, līdz 2025. gadā tiks sasniegts likumā “Par valsts pensijām” noteiktais - 65 gadi. Tiesības uz pensiju katra dalībvalsts nosaka saskaņā ar saviem tiesību aktiem un noteiktajiem kritērijiem (pensijas saņemšanas vecums, nepieciešamais apdrošināšanas stāžs u.
Latvijos pensiju piešķir Latvijas teritorijā dzīvojošām personām. Izņēmums ir, ja persona, kurai ir uzkrāts apdrošināšana stāžs Latvijā, dzīvo kādā ES/EEZ dalībvalstī vai valstī, ar kuru noslēgts līgums par sadarbību sociālās drošības jomā, norāda S.
Taip pat skaitykite: Pensijos už tarnybos metus
Pensijų formulės ir minimalūs dydžiai
12.pants. Vecuma pensijas aprēķināšana(1) Vecuma pensiju aprēķina pēc šādas formulas: P = K / G P - gada pensija, kuras divpadsmitā daļa ir mēneša pensija; K - apdrošinātās personas pensijas kapitāls, kas reģistrēts šīs personas personīgajā kontā un aktualizēts, ņemot vērā ikgadējos apdrošināšanas iemaksu algas indeksus. Pensijas kapitāls, kuram piemēroti apdrošināšanas iemaksu algas indeksi, ņemot vērā apdrošinātās personas izvēli, pieprasot vecuma pensiju, papildināms ar: 1) fondētās pensijas kapitālu, kas uzkrāts atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam; G - laika posms (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa.
(2) Personām, kurām ir šajā likumā noteiktais vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs, vecuma pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par minimālās vecuma pensijas apmēru, un to nosaka šādā kārtībā: 1) ja atbilstoši šā panta pirmajai daļai aprēķinātā (pārrēķinātā) vecuma pensija ir mazāka par šā panta 2.1 daļā noteikto minimālās vecuma pensijas apmēru, tad no valsts pamatbudžeta līdzekļiem izmaksā pensijas daļu līdz noteiktajam minimālajam apmēram; 2) ja persona ir iegādājusies dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi un tās apmērs kopā ar atbilstoši šā panta pirmajai daļai aprēķināto (pārrēķināto) vecuma pensiju ir mazāks par šā panta 2.1 daļā noteikto minimālās vecuma pensijas apmēru, tad no valsts pamatbudžeta līdzekļiem izmaksā pensijas daļu līdz noteiktajam minimālajam apmēram.
(21) Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi nosaka procentuālā apmērā (noapaļotu līdz veseliem euro) no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (turpmāk - ienākumu mediāna), un tā ir 25 procentu apmērā no ienākumu mediānas, personām ar invaliditāti kopš bērnības - 30 procentu apmērā no ienākumu mediānas. Minimālās vecuma pensijas apmēru nosaka, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei piemērojot koeficientu 1,2, un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz šajā likumā noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, apmēru palielina par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes.
„Būtiskākais rādītājs ir, kāds ir cilvēka individuālais neto ienākumu atvietojamības līmenis ‒ pensijas attiecība pret pēdējo algu, ko saņem pirms pensijas. Ja pensijas apmērs pret algu sasniedz 40% līmeni, tā ir nabadzības apliecība, ja šis līmenis ir 60‒80%, tas ir optimāli labs, bet ja tas ir 90‒100%, tad tas ir izcili, jo tādējādi cilvēks nezaudē savu dzīves līmeni, bet tautsaimniecība ‒ patērētāju,” skaidro E. Voļskis.
Pensijų mokestinis režimas ir regioniniai palyginimai
Vidutinės senatvės pensijos Lietuvoje, Latvijoje ir Estijoje yra atitinkamai 255 Eur, 295 Eur ir 381 Eur. Latvijos Socialinio draudimo agentūros Pensijų skyriaus vadovė Baiba Felsberga paaiškino, kad šioje šalyje pensijos apmokestinamos 23 proc. gyventojų pajamų mokesčiu (GPM). Jis taikomas tai daliai, kuri viršija 235 Eur sumą. Estijos Socialinio draudimo valdybos komunikacijos vadovė Kaili Uusmaa informavo, kad šioje šalyje pensijoms taikomas 20 proc. gyventojų pajamų mokestis. Lietuvoje senatvės pensijos neapmokestinamos.
Taip pat skaitykite: Palyginimas: pareigūnų pensijos Baltijos šalyse
| Šalis | Pensijų GPM taisyklė | Neapmokestinama suma | Pavyzdinė išmoka |
|---|---|---|---|
| Latvija | 23% GPM taikomas daliai virš 235 Eur | 235 Eur | 300 Eur pensija -> 285,05 Eur |
| Estija | 20% GPM taikomas daliai virš 395 Eur | 395 Eur | 500 Eur pensija -> 479 Eur |
| Lietuva | Neapmokestinama | netaikoma | Pilna priskaičiuota suma |
Tarptautinis stažas ir pareigūnų pensijų sąveika su ES taisyklėmis
Ja darba ņēmējs strādājis vairākās dalībvalstīs, viņa pensiju aprēķina, summējot apdrošināšanas iemaksas, kas veiktas katrā valstī. Eiropas Kopienas likumdošana garantē arī to, ka vecuma pensiju var saņemt neatkarīgi no tā, vai bijušais viesstrādnieks paliek ES dzīvot vai aizbrauc no turienes. Atzīstot brīvas pārvietošanās tiesības, visām ES dalībvalstīm ir jāatzīst citā valstī veiktie apdrošināšanas maksājumi, tomēr katras valsts likumdošana nosaka gadu minimumu, kas būtu jānostrādā vai jānodzīvo tajā.
Piemērs. Persona pieprasa Latvijas vecuma pensiju. Minimālais nepieciešamais apdrošināšanas stāžs tiesību noteikšanai ir 15 gadi. Personai ir apdrošināšanas stāžs Latvijā 28 gadi un Vācijā 4 gadi. Tiesības uz Latvijas vecuma pensiju rodas, neņemot vērā stāžu Vācijā. Taču var būt arī citas situācijas. Piemērs. Latvijas iedzīvotājs sasniedz Latvijas pensijas vecumu. Latvijā viņam ir 12 gadu apdrošināšanas stāžs. Viņš ir strādājis 5 gadus Vācijā. Regula Nr.
Tātad apdrošināšanas periodus, ja nepietiek ar Latvijas stāžu, summē arī tad, ja izmanto tiesības uz Latvijas vecuma pensiju priekšlaicīgi/ar atvieglotiem noteikumiem - 2 gadus ātrāk vai 5 gadus ātrāk. Tādā gadījumā ir nepieciešams likumā noteiktais stāžs - attiecīgi 30 gadi un 25 gadi.
Invalidumo ir apgādnieka netekimo pensijų sąsajos su pareigūnų garantijomis
16. pants: 1) I un II grupas invaliditātes gadījumā pēc šādas formulas: I grupas invalīdiem P= 0,45 x Vi + ASi x Vi x 0,1/ASie; II grupas invalīdiem P = 0,4 x Vi + ASi x Vi x 0,1/ASie. 2) III grupas invaliditātes gadījumā - invaliditātes pensijas aprēķina bāzes līmenī (noapaļotu līdz veseliem euro), kas ir 25 procentu apmērā no ienākumu mediānas, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 30 procentu apmērā no ienākumu mediānas (turpmāk - invaliditātes pensijas aprēķina bāze). (2) I un II grupas invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par attiecīgo invaliditātes pensijas aprēķina bāzi, kurai piemērots koeficients 1,6 - I grupas invaliditātes gadījumā - vai koeficients 1,4 - II grupas invaliditātes gadījumā.
23. panta devītā daļa: „(9) Minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru katram bērnam nosaka šādi: 1) bērnam no dzimšanas līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai - 25 procentu apmērā no ienākuma mediānas; 2) bērnam no septiņu gadu vecuma - 30 procentu apmērā no ienākuma mediānas.”
Demografijos ir sveikatos veiksnių poveikis pareigūnų pensijų politikai
„Statistikas dati ir nepielūdzami neatkarīgi no tā, vai par tiem izsakām sašutumu, izbrīnu vai pārsteigumu,” pētījuma pārsteidzošos datus komentē a/s BDO Finanšu un riska konsultāciju pakalpojumu partneris Edgars Voļskis. „Iemesli un cēloņi šādām vietām būtu meklējami gan valsts varas (politiķu) pieņemtajos un arīdzan nepieņemtajos lēmumos attiecībā uz savlaicīgu un pieejamu veselības aprūpi, kā arī pašu cilvēku dzīves veidu un attieksmi pret savu veselību un vēl jo vairāk ‒ arī dzīvību.”
„Un ko gan varam vēlēties, ja, pēc Eurostat datiem, ES vidēji vīrieši veselīgi dzīvo 63,5 gadus, bet sievietes 64,5 gadus, tad Latvijā dzīvo 10‒12 gadus īsāku mūžu ‒ 52,6 gadus vīrieši un 54,3 gadus sievietes. Proti, var nelietot alkoholu, nesmēķēt un nenodarboties ar "veselībai un dzīvībai" bīstamiem "piedzīvojumiem", bet tik un tā nesagaidīt vecumu, no kura varat saņemt vecuma pensiju, jo valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu gaidīšanas rindās jāpavada ne tikai mēneši, bet atsevišķos gadījumos pat gads.”
„Medicīnas attīstība jau ir pagarinājusi un vēl pagarinās cilvēku dzīves ilgumu, taču tas nozīmē arī augstāku latiņu gadu skaitam, no kura brīža cilvēki varēs saņemt vecuma ‒ kad nevar strādāt ‒ pensiju,” skaidro E. Voļskis. Viņš norāda, ka pašlaik dažādās valstīs ir noteikts atšķirīgs vecums, no kura tad var saņemt vecuma pensiju, ‒ Grieķijā, Dānijā tie ir 67 gadi, bet Zviedrijā ‒ 62 gadi, Turcija un Slovēnijā ‒ 60 gadi.
Pensijų indeksavimas, kaupimas ir ilgalaikiai rezultatai
„Algu pieaugums vidēji ik gadu ir 3% līmenī, tas nozīmē, ka pensiju aktīvu pieaugumam būtu jābūt vismaz 6% līmenī, kas uzkrājumu veidošanas laikā 40‒45 gados izlīdzina ekonomikas svārstības,” skaidro E. Voļskis. Viņš atzīst, ka Latvija salīdzinājumā ar vecajām ES dalībvalstīm pēdējo 20‒25 gadu laikā ir piedzīvojusi daudz straujāku cenu piegumu, un līdz ar to arī savulaik ieguldītā viena lata vai viena eiro atdeve, rēķinot pret tā ieguldījuma pirktspējas brīdi, ir zemāka.
„Latvijā ir neliels skaits pensionāru, kuru pensija pārsniedz 1000 eiro, bet vairumam tās apmērs knapi ļauj izdzīvot, vai arī viņi ir spiesti paļauties uz savu bērnu vai mazbērnu atbalstu,” secina E. „Skan dīvaini, bet Slovēnijā ar tieši tādu iedzīvotāju skaitu, tikai daudz lielāku ekonomiku, ir divi pensiju plāni un viens to pārvaldītājs valsts personā, tie tiek kotēti Frankfurtes biržā un strādā ar peļņu.”
Praktiniai aspektai pareigūnams: ankstesnis išėjimas, kelių pensijų derinimas
Latvijā ir tiesības pensijā doties ātrāk - divus gadus pirms pilnā pensijas vecuma, piecus gadus ātrāk, ja ir uzaudzināti pieci un vairāk bērnu, u. c. Tātad apdrošināšanas periodus, ja nepietiek ar Latvijas stāžu, summē arī tad, ja izmanto tiesības uz Latvijas vecuma pensiju priekšlaicīgi/ar atvieglotiem noteikumiem - 2 gadus ātrāk vai 5 gadus ātrāk. Tādā gadījumā ir nepieciešams likumā noteiktais stāžs - attiecīgi 30 gadi un 25 gadi.
Lietuvoje kai kurios gyventojų grupės gali gauti kelias pensijas. Pvz., senatvės ir valstybinę teisėjo pensiją arba senatvės kartu su pareigūnų ir karių pensija. Pastarosios rūšies pensija šiuo metu mokama beveik 20 tūkst. asmenų, o vidutinis jos dydis yra beveik 270 Eur. Teisėjų valstybines pensijas gauna 170 asmenų, vidutinis jos dydis - per 907 Eur.
Įstatymo pakeitimai: minimalios pensijos, invalidumo ir netekto maitintojo garantijos
Izdarīt likumā "Par valsts pensijām" šādus grozījumus: „12.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Personām, kurām ir šajā likumā noteiktais vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs, piešķirtās vecuma pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par minimālās vecuma pensijas apmēru...” izteikt 2.1 daļas pirmo un otro teikumu šādā redakcijā: “Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi nosaka procentos ... un tā ir 25 procentu apmērā no ienākuma mediānas, personām ar invaliditāti kopš bērnības - 30 procentu...”
„16. pantā: izteikt pirmās daļas 2. punktu šādā redakcijā: “2) III grupas invaliditātes gadījumā - invaliditātes pensijas aprēķina bāzes līmenī...” izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) I un II grupas invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par attiecīgo invaliditātes pensijas aprēķina bāzi, kurai piemērots koeficients 1,6... vai 1,4...”
„23. pantā: izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Ja apgādnieka apdrošināšanas stāžs iespējamai vecuma pensijai nav mazāks... tad līdz noteiktajam minimālajam apmēram tiek izmaksāta pensijas daļa, ko sedz no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.” izteikt devīto daļu šādā redakcijā: “(9) Minimālās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru katram bērnam nosaka šādi...”
Motyvacija, atlygio pakeitimo lygis ir darbo rinkos veiksniai
Daļa cilvēku, kuri sasnieguši vecuma pensijas saņemšanai nepieciešamo gadu slieksni, joprojām turpina strādāt, jo, pirmkārt, to ļauj viņa veselības stāvoklis, otrkārt, pensijas apmērs ir tik niecīgs, ka cilvēks ar to vienkārši nespēj izdzīvot, treškārt, trūkst darba roku (Latvijā ap 200 000), un trūks vēl vairāk, jo nav jauno, kam aizstāt vecos. „Noteikti, bet šādā kategorijā noteikti nedomās tie cilvēki, kuri nerūpējas par savu veselību, drošību un dzīvību,” tā uz jautājumu, vai vidējais vīriešu dzīves ilgums 68,2 gadi, bet vecuma pensijas piešķiršana no 65 gadiem demotivēs maksāt valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksu maksājumus, atbild E. Voļskis.
„Tiesa, šajā jomā nedrīkst pārspīlēt, jo var jau noteikt tādu vecuma pensijas saņemšanas gadu skaitu, ka cilvēkiem pazūd motivācija veikt jebkādus maksājums pensijas uzkrāšanai. Jo īpaši tas attiecas uz valsts pensiju sistēmām, kuras nav mantojamas,” tā E. Voļskis.
Pareigūnų pensijų sąryšis su II pakopos fondais ir paveldimumu
Viņš atzīst, ka pirmā līmeņa pensijas Latvijā nav mantojamas un, cilvēkam nomirstot, tās paliek valstij, otrā līmeņa pensijas ir mantojamas, bet 27 pensiju plāni, kuriem ir 10 privātie pensiju pārvaldītāji, "dzīvo" mīnusos. Viņš vērš uzmanību, ka minētais tikai rada jautājumus par otrā līmeņa pensiju pārvaldnieku darbību un cilvēku motivāciju (nav brīvas izvēles, ir piespiedu kārtība) tajos iesaistīties.
„Nav pārsteigums, ka turīgi cilvēki, investējot paši, iegūst labākus rezultātus, nekā spēj sasniegt privātie pensiju pārvaldītāji Latvijā, būtībā tādējādi sagatavojot augsni sarunai par pašreizējās sistēmas kapitālā remonta nepieciešamību,” skaidro E. Viņš pieļauj, ka perspektīvā valsts pensiju līmenis pat nespēs nodrošināt cilvēka izdzīvošanai nepieciešamo minimumu, kas liks meklēt alternatīvas privātajā pensiju apdrošināšanā.
ES tendencijos ir lankstus išėjimas į pensiją
ES valstīs pamazām izlīdzinās pensionēšanās vecums. Pamazām tas kļūst lielāks. Vidēji pensionēšanās vecums ir 65 gadi. Otra tendence - abiem dzimumiem viens pensionēšanās vecums. Sievietes kļūs «līdztiesīgas» vīriešiem. Toties Vācijā ikviens varēs saņemt pensiju agrāk - no 62 gadu vecuma, ja 35 gadus būs maksājis sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Šāda elastīga sistēma tiek radīta gandrīz visās valstīs (izņemot Franciju un Lielbritāniju), kad no valsts noteikta vecuma, parasti no 60 gadiem (Itālijā nuo 57), drīkst pensionēties agrāk. Tomēr pilnu pensiju var saņemt, ja apdrošināšanas iemaksas veiktas valsts noteiktā gadu laikā, parasti 40 gadu.
Reikšmingos normos dėl stažo ir pradinių kapitalo skaičiavimų
9.pants. Valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs(1) Valsts pensijas apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža, kurā ieskaitāmi mēneši, kuros veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam. (2) Apdrošināšanas stāžu veido apdrošināšanas iemaksu periodi, kuru laikā persona bija obligāti apdrošināma... (3) Ja apdrošināšanas iemaksas izdarītas no valsts pamatbudžeta, stāžā įeina vaiko priežiūra iki 1,5 metų ir kiti įstatyme nurodyti laikotarpiai.
30 gadu stāžs ir svarīgs arī Latvijas pensijas aprēķinam. Likumā “Par valsts pensijām” ir īpašs nosacījums, ka cilvēkiem ar ilgu darba stāžu par gadiem, kad vēl nebija sociālo iemaksu individuālās uzskaites, pensiju rēķina pēc labvēlīgākas formulas. Taču šajā gadījumā stāžu nevar palielināt ar apdrošināšanas periodiem ārvalstīs.
Pensijų papildomos išmokos ir vyresnio amžiaus premijos
Tomēr katrai valstijai vēl ir īpašas pensijas piemaksas, kuras maksā tikai tad, ja pensionārs dzīvo šajā valstī. Visizplatītākās ir piemaksas pie pensijas vecākiem ļaudīm (piemēram, virs 80 gadiem) - Beļģijā, Īrijā, Spānijā, Grieķijā un citur. No pagājušā gada arī Latvijā pensija par 10 procentiem palielināta personām, kas sasniegušas 80 gadu vecumu.
Vientuļiem pensionāriem nacionālie likumi paredz augstāku pensiju nekā pāriem. Vai nu ir atšķirīgs pensiju lielums, vai arī piemaksa atraitnēm kā Grieķijā - 29 630 drahmas.
Finansavimo realijos ir pajamų - išlaidų pusiausvyra
Vecuma pensija ir viens no galvenajiem pilsoņa sociālajiem guvumiem, un tajās tiek izmaksāti 39 procenti no visiem sociālās aizsardzības līdzekļiem jeb vidēji 160 eiro (Ls 90) vienam iedzīvotājam mēnesī. Latvijas, tāpat kā visas Austrumeiropas problēma, laiku pa laikam ir vecuma pensiju draudi valsts budžetam.
Šogad pieņemtais Valsts fondēto pensiju likums ar nākamā gada 1. jūliju noteicis tādu valsts fondēto pensiju shēmu, kas ļauj palielināt pensiju kapitālu, uzkrātās iemaksas ieguldot vērtspapīros, nekustamajā īpašumā. Tas ir valsts «bizness». Bet vēl iedzīvotājiem atvērta trešā pensiju sistēmas iespēja - privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var uzkrāt gan darbinieks, gan arī uzņēmums saviem strādājošajiem.
Pareigūnų pensijų aktualijos Latvijoje platesniame kontekste
ES dalībvalstis, nosakot obligātās apdrošināšanas iemaksas, pēc 35 līdz 40 gadu darba no trim iespējamiem pensiju avotiem paredzējušas pensiju 60 līdz 80 procentu apmērā no darba algas. Turklāt valsts noteiktā vecuma pensija (par nostrādātiem gadiem) nebūt nav vienīgais pensijas avots.
Latvijoje pašlaik ir jauktā pensiju sistēma, kur obligāta ir valsts pirmā līmeņa pensija, otrā līmeņa pensija 6% nuo VSAOI ir trešā līmeņa savanoriški įnašai. Viņš norāda, ka tieši garāks dzīves ilgums ir viens no faktoriem, kas mudina daudzu valstu politiķus uzmanīgi, bet apņēmīgi paaugstināt vecuma pensijas saņemšanas slieksni.
Eiropas Savienības dalībvalstīs nav vienādi pensiju noteikumi, un Regula Nr. 883/2004 nodrošina koordinēšanu, nevis harmonizāciju. Atitinkamai pareigūnų pensijų skaičiavimas Latvijoje remiasi nacionaliniais teisės aktais, o stažo pripažinimas tarp valstybių taikomas tik teisių nustatymui, ne kitų valstybių įmokų perėmimui.